Top 10 medicīnas sasniegumi 20. gadsimtā

Publicēts: 10.08.2015

Top 10 medicīnas sasniegumi 20. gadsimtā

10 Klīniskie testi ar Placebo kontroli, aklie testi

Viens no pirmajiem minētajiem klīniskajiem testiem ir noticis jau 1747. gadā, kad jūrnieku ārsts Džeimss Linds (James Lind) testēja dažādu līdzekļu iedarbību pret cingu, ko izraisa C vitamīna trūkums organismā – viņš dažādus līdzekļus deva dažādām cilvēku grupām un pēc tam salīdzināja rezultātus starp tām. Kopš tā laika šādi klīniskie pētījumi visu laiku tika uzlaboti, bet pirms 20. gadsimta netika izmantoti placebo, tās netika veiktas ar nejauši izvēlētiem cilvēkiem un netika izmantota arī tā sauktā “aklā testa” metode, kas nodrošina to, ka ne eksperimentētāji, ne pētījuma dalībnieki nezin, kurš līdzeklis kuram pacientam tiek administrēts. 

9 Uztura bagātinātāju un vitamīnu attīstība

Lai arī vitamīni pastāvēja arī pirms 20. gadsimta, vienīgie to avoti bija dažādi uzturā lietojamie produkti, kas ir problēma tiem cilvēkiem, kuri dzīvo apstākļos, kas ierobežo ikdienas ēdienkartes dažādību.
20. gadsimts nāca ar zināšanām par to, kā vitamīnus koncentrētā veidā ražot, pārvadāt un patērēt tablešu formā. Kopš tā laika tie ir lielisks līdzeklis cīņā ar badu un nepilnvērtīgu uzturu visā pasaulē, jo tie nebojājas tik ātri kā pārtikas produkti un to ražošana lielākajā daļā gadījumu nav pārāk dārga.

8 Rentgens

Mums tik pazīstamo tehnoloģiju izgudroja Vilhelms Konrāds Rentgens (Wilhelm Röntgen), kurš, 1895. gadā eksperimentējot ar jauna veida stariem, pat nenojauta, ka ar šiem stariem viņš izglābs un uzlabos dzīves apstākļus miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Interesants fakts – rentgena staru medicīnisko potenciālu viņš atklāja, kad ar sevis veidoto ierīci nofotogrāfēja sievas roku.

7 Medicīniskā insulīna izveide

Pirms 1921. gada, kad atklāja to, ka hormonālo insulīnu var izmantot, lai ārstētu pirmā tipa diabētu, šī diagnoze faktiski nozīmēja pacienta nāvi. Dr. Benedikts Fantings un Čārlzs H. savu patentu padarīja pieejamu visiem, kas vien varēja ražot šo līdzekli, lai novērstu jebkādus šķēršļus un aizliegumus to ražot jebkur pasaulē, tādējādi ar savu lēmumu un pirms tam paveikto darbu glābjot miljoniem dzīvību visā pasaulē.

6 Sasniegumi kardioloģiskajā operācijā

Ķirurgi sirds operācijas neuzsāka pat līdz 1800 gadam un tajos laikos veiksmīgi operāciju iznākumi bija ļoti reta parādība. Kādam ķirurgam, kurš bija veicis pat 100 šādas operācijas, pozitīvs operācijas iznākums bija 40% gadījumu. Lai arī kā, tajos laikos tas tika uzskatīts par pārsteidzoši labu sasniegumu, jo tika uzskatīts, ka bez šīm operācijām, visi šie pacienti visticamāk neizdzīvotu. Šie veiksmīgie iznākumi palīdzēja sirds ķirurģijai attītstīties līdz pat 20. gadsimtam, kura laikā veiktie atklājumi ir ļāvuši daudziem dzīvot garākus un pilnvērtīgākus mūžus.

5 Imūnsupresīvās zāles un audu tipoloģija

Transplantējot orgānus pacienta audiem ir jābūt pēc iespējas līdzīgākiem donora audiem, lai novērstu iespējamu orgāna atgrūšanu. Šī nianse būtu apturējusi daudzas veiksmīgas transplantācijas, ja vien nebūtu notikusi strauja attīstība dažādu audu tipu sistemizācijā, kas ļauj ātrāk un precīzāk atrast piemērotus donorus.
Imūnsupresīvie līdzekļi ir šī vienādojuma otra puse, kas vēl vairāk ļauj nodrošināties pret to, ka orgāni tiks atgrūsti, un ļauj pacientiem dzīvot ar tikai pavisam nedaudzām komplikācijām.

4 Progress vēža ārstēšanā

Ķīmijas terapija – šī ārstēšanas metode izveidojās pētot sinepju gāzes (iprīts), kuru izmantoja Otrajā pasaules karā, alternatīvus pielietojuma veidus. Tolaik ārsti atklāja, ka injicējot šo vielu intravenozi, uz laiku uzlabojās pacientu stāvoklis. Kopš tā laika ar pētījumu palīdzību ir atklāti daudzi veiksmīgi vēža ārstēšanas veidi, kas ietver ķīmisko vielu izmantošanu.

Radioterapija – līdz ar rentgena staru atklāšanu nāca atklāsme par jaunu, bet līdz galam neizprotamu vēža ārstēšanas veidu. Radioterapijas pamati tika likti 20. gadsimta sākumā un līdz ar gadiem tās nestie rezultāti tikai uzlabojās.

Imūnterapija – mūsu imūnsistēmas ir ļoti spējīgas un var tikt izmantotas cīņā ar vēzi. Divdesmitajos gados tika atklāts, ka dažas vakcīnas stimulē imūnsistēmu cīņai ar dažiem vēža paveidiem, atkarībā no izmantotās vakcīnas.

Šie trīs vēža ārstēšanas veidi ir sevi pierādījuši kā dzīvību glābjoši ļoti daudziem pacientiem. Divu vai pat trīs metožu kombinācija ļoti bieži liek vēzim atkāpties vai likvidē to pavisam.

3 Zināšanas par asins tipiem, uzglabāšanu un pārliešanu

Asins pārliešana ir kaut kas, ar ko uz cilvēkiem un dzīvniekiem ir eksperimentēts jau kopš 15. gadsimta, kas daudzos gadījumos beidzās fatāli gan pacientam, gan donoram. Dažādās asins grupas tika pamanītas tikai 19. gadsimta laikā, bet arī tolaik cilvēces zināšanas bija nepietiekošas, lai šo tehnoloģiju pielietotu masveidā.
20. gadsimta laikā tika atklāts, ka, piemēram, atdalot plazmu no pārējām asins šūnām, šos materiālus var uzglabāt daudz ilgāk un mazināja citu risku iespējamību. Šie uzlabojumi un atklājumi mūsdienās glābj miljoniem dzīvību – piemēram, ASV vien ik gadu tiek pārlieti 15 miljoni asins devu.

2 Antibiotikas

Antibiotikas nenoliedzami ir viena no svarīgākajām mūsdienu medicīnas sastāvdaļām. Sākot ar antibakteriālām ziepēm, kas palīdz nepieļaut bakteriālu slimību izplatīšanos, turpinot ar antibiotikām, kas citādi bīstamas infekcijas pārvērš nedēļu garā iekausumā, un beidzot ar pēc-operāciju infekciju novēršanu, kas notiek pateicoties sterilajai videi operāciju telpās un ārstu pieņemšanas telpās – tas viss pateicoties Aleksandra Fleminga 20. gs. sākumā atklātajam Penicilīnam. Kopš tā laika pētījumi par antibakteriālo efektu, kas piemīt dažādiem savienojumiem ir noveduši līdz mūsu iespējām novērst lielāko daļu bakteriālo infekciju gan ikdienā, gan ārstniecības iestādēs un, gadījumos, kad infekcija tomēr notiek, ar pareizajām antibiotikām to var likvidēt.

1 Vakcīnas (tai skaitā – baku izskaušana)

Bakas bija ļoti nāvejoša slimība, kas vēstures gaitā nonāvēja miljoniem cilvēku. Tiek uzskatīts, ka šī slimība ir bijusi klāt jau civilizāciju pirmsākumos, kas ir bijis 10 000 gadu p.m.ē. Ēģiptā, Āfrikā un Vidējos Austrumos. Tā bija klātesoša lielākajā daļā pasaules daļu izplatoties ar tirdzniecības ceļu, migrācijas un karu palīdzību. Spāņu kontistadori to aizveda uz Ameriku, kur miljoniem cilvēku mira vairākās milzu epidēmijās acteku un inku impērijās. Cilvēki arvien meklēja jebkādas zāles pret šo slimību un 17-18 gs. tika atklāta potēšanās. Potēšanās gan radīja risku saslimt ar pašu slimību, nevis iegūtu imunitāti. Efektīva baku novēršanas metode nebija pieejama līdz 18. gs. beigām, kad Edvards Dženners sāka vakcinēt pacientus ar govju bakām.

Līdz 20. gs. vidum ASV vairs netika reģistrēti jauni baku gadījumi. Pēdējā dabiskos apstākļos notikusī saslimšana ar bakām tika reģistrēta 1949. gadā. Šis sasniegums ļāva Pasaules Veselības organizācijai noticēt, ka pilnīga baku likvidēšana visā pasaulē ir sasniedzams rezultāts. Ar Pasaules Veselības organizācijas un dažādu neatkarīgu nāciju centieniem tas tiešām izdevās un pēdējais dabiskā vidē notikušais saslimšanas gadījums tika reģistrēts 1977. gadā Somālijā.

Baku un citas vakcīnas ir izglābušas daudzas dzīvības un palielinājušas vidējo mūža garumu visapkārt pasaulei tādos apmēros, kā tas līdz tam laikam nekad nebija iedomājams. Tieši šī iemesla dēļ arī šajā sarakstā vakcīnas esam ierindojuši kā 20. gs. medicīnas nozīmīgāko sasniegumu.